Nākamajā dienā mēs devāmies uz slaveno Halongas līci. Tas bija 31. aprīlis, lieli svētki Vjetnamā, un Halongā kā jau kūrortpilsētā bija gaidāms ļoti daudz tautas, tāpēc Tui mūs atrunāja turp laist. Bet izvēles mums īsti nebija, tāpēc mēs metāmies turp, šim nolūkam piecēlāmies piecos no rīta un paņēmām taksi uz staciju. Tui mums jau iepriekš pateica, kādas kompānijas autobusu ņemt, bet kasēs vēl neviena nebija, un arī pārējie cilvēki ne pārāk runāja angliski un dega vēlmē mums palīdzēt 6 no rīta. Nācās sēsties pirmajā pagadījušamies autobusā, par laimi tādu, kas brauc uz Halongu, bija kaudzēm. Vilina turp iekšā speciāli menedžeri - vispār vjetnamiešu autobusos ir menedžeri, kuri aicina pasažierus, iekasē naudu par biļetēm, izdala čībiņas un tā tālāk. Autobuss, starp citu, brauca nevis pēc saraksta, bet tad, kad bija pilnīgi piepildīts. Ko Vjetnamā nozīmē "pilnīgi piepildīts"? Tas ir tad, kad vēl ejā stāv plastmasas ķeblīši un uz tiem sēž cilvēki. Labi vismaz, ka nebrauc stāvus.
Taksometra skaitītājs
Taksometri Hanojā brauc pēc skaitītāja, kaut kas ap 32 santīmiem par kilometru, tas ir, 65 buržujskiem centiem. Ne visi taksisti ir vienlīdz noderīgi - labāk ņemt megakorporāciju takšus, problēmu varbūtība krietni zemāka.
Tarifi
Stacijā civilizācija - teļuks tablo lomā
Pietura pa ceļam
Man blakus sēdēja meitene ar poētisku vārdu Ņu (Nhung)
Meitene datoriķe un gudriniece, simpātiska un patīkama saskarsmē, strādā un mācās augstskolā, zina angļu un japāņu valodu. Un priekšējā sēdeklī sēdēja viņas puisis, man arī mājās ir, kas mani sabučo, tā ka nācās mums tikai parunāties, hehe. No tā, ko atceros: skolēniem Vjetnamā var neiet uz skolu pēc vecāku ieskatiem, ja temperatūra nokrītas līdz +-5 vai +7. Latvijā tas, man šķiet, ir mīnus 20 vai mīnus 25 atkarībā no klases. Vēl Ņu atcerējās japāņu vārdus angļu vārdu vietā. Pazīstama sajūta, trīsvalodīgie Latvijas iedzīvotāji ? Vēl Ņu teica, ka ir bijusi Halongas salās (skat. tālāk) kopā ar japāņu kolēģi trīs stundu izbraucienā. Vēl meitene teica, ka, lai gan viņai mājās dzīvo sunītis, suņi vienalga esot garšīgi. Kurš gan šaubītos. Par pīļu embrijiem nolēmu neprasīt.
Izsēdināja mūs kaut kā dīvaini, tieši uz šosejas, bet tas netraucēja mums kājām aizčāpot līdz Halongas centram. Motobaikeri gribēja noplēst veselu dolāru par aizvešanu, turklāt iet tur bija kādus 2 kilometrus. Atmosfēra Halongā ļoti kūrortiska - bet pēc nebeidzamajiem ciematiem un laukiem atmosfēras maiņa ir pilnīgi patīkama. Tagad es vairs nevaru teikt, ka nekur neesmu bijis - jo iznāk tā, ka daudz kur jau esmu bijis, bet vienalga priecājos par to, ko vēl neesmu redzējis. No tīri kūrortu piejūras pilsētām esmu redzējis tikai Jūrmalu un Sopotu, vairāk tā uzreiz prātā nekas nenāk.
Halongas līcis — līcis Tonkinas līcī Dienvidķīnas jūrā.Līcis ietver sevī vairāk nekā 3000 salu, kā arī nelielas klintis, kraujas un alas. Tā platība ir ap 1500 kv.km. Gan virszemes, gan zemūdens pasaulei raksturīga augsta bioloģiskā daudzveidība.
Halonga tulkojumā nozīmē «tur, kur pūķis nolaidies jūrā». Pēc leģendas Halongas salu radījis liels pūķis. Viņš vienmēr dzīvojis kalnos, bet kad viņš iznāca, viņš ar asti izkala dažādu formu ielejas un ieplakas. Pēc viņa ieniršanas jūrā viņa astes izraktās vietas piepildījās ar ūdeni, un pāri palika tikai mazi zemes pleķīši. Vietējie iedzīvotāji vēl šobaltdien stāsta, ka līcī dzīvo pūķis.
Halongas līcis ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā.
Atbraucām uz Halongu, bet tur - trošu tilts
Milzīgs tāds
Kūrorts!
Civilizēts skaistums visapkārt
Bruģis rullē!
Tilts visā krāšņumā
Atmosfēra svinīga
Šis onkulis (Boriss Mihailovičs, man šķiet) strādā Kamčatkā, viņš ir krievs, atpeldēja ar kruīza laineri, aicināja ciemos
Kuģītis
Vēl viens
Krūmus izgaismo ar krāsainām ekonamspuldzēm, vispār populāra štelle Vjetnamā
Elektrību šeit taisa ķīnieši, un ne jau parasti, bet vesels zinātniskais institūts (skat. uzrakstu apakšā)
Meitenes jaukas
Brillēs un cepurītēs, pozē labprāt
Augļus stiepj uz nēšiem, kā parasti. Es gribēju nopirkt tādu uzpurni, bet neatradu. Toties cepuri nopirku
Lūk, tāds auglis
Jūras velšu te pārpārēm
Visur
Visapkārt
Iestūrējām restorānā, nedaudz notiesājām
Rēķins mani neiepriecināja, tāpēc ka iepriekš nebiju noskaidrojis, kas cik maksā. Cenu zīmju, protams, nav, tāpēc noplēsa no mums kā jau no baltajiem, droši vien divreiz vairāk, nekā vajadzētu. Samaksāju kaut ko ap 20$. Bet nenožēloju - agrāk ne krabi, ne tos zvērus, kas zemāk bildē, nebiju ēdis, un tie bija garšīgi.
Garšīgi vēžveidīgie, kā saucas nezinu
Tirgus
Kuģītis
Līcis
Kā te ir vairāk - kuģu vai salu?
Vēl kuģīši
Tilts visā krāšņumā
Šai uzpurnis stilīgs un milzīgs, bet kā par spīti nevar redzēt
Nākamais raksts būs par to, kā mēs aizpeldējām ekskursijā uz vienu no salām un apskatījām cieņu iedvesošas alas.